Fakti par smadzenēm

  •  
  •  
  •  
  •  


17 fakti par un ap smdzenēm!


Kaut arī smadzenes apstrādā visu cilvēka organisma signālus, sākot no taustes un beidzot ar sāpēm, pašās smadzenēs nav sāpju receptoru, un ja tiek kairinātas pašas smadzenes tās, nejūt sāpes.

No visiem cilvēka orgāniem, smadzenes satur visvairāk tauku. To tauku sastāvs ir ap 60%.

Agrīnos grūtniecības mēnešos auglim neironi attīstās ar ātrumu 250000 neironi minūtē.

Jauni neironi rodas visa cilvēka mūža garumā, tie rodas intensīvas smadzeņu darbības procesā.

Alkohols veicina neironu saišu atslābināšanos un līdz ar to traucē smadzeņu darbībai.

Augstumā cilvēka smadzenes spēj radīt dažādas, neparastas vīzijas. Par to ir ziņojuši daudzi alpīnisti. Tiesa gan, visticamāk tajā nav nekā mistiska, un šie efekti ir saistīti ar skābekļa zemo koncentrāciju augstumā un tā izsaukto smadzeņu skābekļa badu.

Lasīšana priekšā bērniem, un biežas sarunas ar tiem, veicina bērnu smadzeņu attīstību.

Bērns jau piedzimstot var izjust tādas emocijas kā prieks, laime, bailes, kautrība. Un no audzināšanas ir atkarīgs, kā šis emocijas attīstīsies tālāk.

Smadzeņu kreisā puslode atbild par ķermeņa labo pusi, un smadzeņu labā puslode kontrolē ķermeņa kreiso pusi.

Kad jūs esat nomodā, jūsu smadzenes ģenerē no 10 līdz 23 vatiem elektrības, un ar to teorētiski pietiek, lai darbinātu lampiņu.

Uzskats, ka cilvēks izmanto tikai 10% no savām smadzenēm neatbilst patiesībai, visām smadzeņu daļām ir sava funkcija, un visas smadzeņu daļas tiek arī noslogotas.

Kādā pētījumā kas tika, veikts Ņujorkā, tika noskaidrots, ka tie studenti, kuru pārtikā nebija mākslīgu konservantu, aromatizētāju un krāsvielu veica IQ testu par 14% labāk nekā tie studenti, kuru pārtika, saturēja mākslīgas piedevas.

Atmiņas, kuras izraisa dažādas smaržas un aromāti, ir ar spēcīgāku emocionālu saiti kā cita veida atmiņas.

Joka izpratne prasa smadzeņu darbību piecās dažādās smadzeņu daļās.

Katru dienu cilvēka smadzenēs rodas aptuveni 70 tūkstoši domu un domiņu.

Zinātnieki joprojām nesaprot, kāpēc cilvēki guļot sapņo. Vieni uzskata, ka sapņiem nav nekādas nozīmes, citi uzskata, ka sapņi ir nepieciešami psihiskai, fiziskai un emocionālai stabilitātei, vēl citi ka sapņojot tiek attīrītas smadzenes no apziņas atkritumiem.
Katru dienu smadzenes zaudē aptuveni 85 tūkstošus neironu.

Cilvēka prāta spējas nav atkarīgas no smadzeņu svara un izmēra. Alberta Einšteina smadzenes bija mazākas nekā vidusmēra cilvēka smadzenes.


  •  
  •  
  •  
  •  

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.