Ne visi vadītāji ir arī labi līderi. Īsta līdera būtība ir gandrīz netveram un parādās tā ikdienas attiecībās ar cilvēkiem. Kādas tad īsti ir patiesa līdera pazīmes?
1. Drosme izrādīt savu ievainojamību
Nereti padoto uztverē priekšnieks nav vienkārši cilvēks, priekšnieks ir BOSS. Tāpēc atklājot savu ievainojamību, brīžos kad vadītājs griežas pie padotā pēc padoma vai palīdzības, tiek nojaukta mākslīgā barjera kas atdala vadītāju no ierindas darbinieka. Šādi padotais tiek it kā pacelts, atzīstot ka darbiniekam piemīt kaut kādas priekšrocības attiecībā uz pieredzi vai zināšanām.
2. Prasme nemanāmi stimulēt uz rīcību
No darbinieku viedokļa to idejas vienmēr ir labākas. Tāpēc nevajag padotajiem cilvēkiem sīkumos izskaidrot uzdevumus kuri tiem ir jāpaveic. Tā vietā labāk padotajiem attēlot kopējo uzdevuma ainu. Šādi ļaujot padotajiem pārņemt vadītāja idejas kā savas un detalizēt tās. Šādi tiek radīta telpa iniciatīvas izrādīšanai. Un patīkamās emocijas kuras izjutīs padotie kalpos kā dzinulis darbībai. Tā rezultātā var panākt daudz vairāk ja tiek dotas precīzas instrukcijas.
3. Negaidīta uzmanības izrādīšana
Katram cilvēkam patīk ja pret viņu izrāda uzmanību. Un darbinieki nav izņēmums. Tādējādi ir jācenšas tam izmantot to nelielo laiku kas ir pieejams. Uzmanība ir jāizrāda nevis par lielām lietām kuras savu pienākumu ietvaros padotajiem ir jāpilda, bet gan nelielām, grūti pamanāmam lietām. Piemēram: kādā veidā padotajam tomēr ir izdevies pārliecināt šaubīgu klientu tomēr noslēgt darījumu, vai painteresēties par kāda cita veiksmīga projekta vai notikuma it kā nelielu, bet tomēr ne ne nenozīmīgu sīkumu.
Negaidīti pievēršot uzmanību kut kam pozitīvam un nenozīmīgam, tiek demonstrēt ka vadītājs redz padotā centienus. Un darbinieki jutīs savu nozīmību, to ka tos novērtē, kas savukārt liks tiem strādāt cītīgāk un ar lielāku atdevi.
4. Prasme parādīt ka darbinieki un vadītājs ir kopā
Nereti darbiniekiem ir grūti sajust ka viņi un vadība patiesībā ir “vienā laivā”. Tāpēc ir ļoti svarīgi darbiniekus par to pārliecināt. Un tas nebūt nav pa spēkam jebkuram.
5. Prasme neskopoties ar uzslavām. Arī ar nepelnītām.
Kaut arī ir pieņemts uzskatīt ka uzslavai ir jābūt labi izvērtētai balvai par kaut ko, tas tomēr tā ir ne vienmēr. Uzslava līdzīgi kā avanss var kļūt par to cerību izpausmi kuru cilvēks tā gaida. Ja šādi padotajā tiek atrastas kaut kādas īpašības par kurām tas iespējams pat nenojauš, tā padotais pieliks pūles lai tiktu attaisnota tā ticība kas šajā cilvēkā tika radīta.
6. Prasme ļaut padotajam saglabāt pašcieņu
Dažreiz gadās ka darbiniekiem ir nepieciešamas dažas dienas neplānota atvaļinājuma, vai kas cits. Šādos gadījumos darbinieks dodas pie sava vadītāj izlūgties tam vajadzīgo. Pat ja vadītājs nespējat dot šim cilvēkam to ko tam vajag un piepildīt tā lūgumu, tas tomēr var vismaz izrādīt uzmanību un līdzjūtību. Vadītājam ir jādod iespēja cilvēkam saglabāt pašcieņu. Demonstrēt padotajam savu pārākumu liekot padotajam atrasties lūdzēja lomā ir viena no visnepatīkamākajām uzvedības izpausmēm kuras var nodemonstrēt vadītājs.