Piecdesmitajos gados pētot Leonardo Da Vinči piezīmes, tajās tika atrastas cilvēkveidīga robota rasējumi. Šis “Mehāniskais bruņinieks” spēja apsēsties un kustināt rokas, galvu un žokļus. Tagad šis robots ir zināms kā “Leonardo robots” (Leonardo’s robot )
Pirmais cilvēks, kurš lietoja vārdu “robots” bija čehu autors Karels Čapeks kurš tos pieminēja savā 1920. gada lugā “R.U.R.”. Šī luga stāsta par fabriku, kurā roboti vāca kopā sev līdzīgus robotus. Vārds “robots” ir veidots no vārda “darbs.”
Viens no pirmajiem robotiem tika prezentēts 1928. gadā Londonā Model Engineers Society izstādē. Tā korpus bija veidots no alumīnija, tam bija vienpadsmit elektromagnēti un viens motors. Visu šo saimniecību baroja viens 12 voltu akumulators. Robots varēja kustināt rokas un galvu, kā arī to varēja vadīt attālināti vai balsi.
Amerikāņu rakstnieks un zinātnieks Aizeks Azimovs savā stāstā “Runaround” ir formulēja trīs robotu tehnikas likumus. Šie trīs likumi skan šādi:
1. Robots nedrīkst savainot cilvēku vai arī ar bezdarbību pakļaut cilvēku savainojumiem.
2. Robotam jāklausa pavēlēm, ko dod cilvēki, izņemot gadījumus, kad pavēles ir pretrunā ar pirmo likumu.
3. Robotam jāaizsargā pašam sava eksistence, ja vien tas nav pretrunā ar pirmo un otro likumu.
1992 gadā kompānija “Seiko Epson” radīja vienu no mazākajiem robotiem, kurš bija vienu centimetru augsts.
Pirmais cilvēks, kurš mira no robota bija japānis Kendži Urada (Kenji Urada). Tas atgadijās 1981. gadā, “Kawasaki” rūpnīcā, robota remonta laikā.
2008. gada 18. martā kāds 81 gadu vecs austrālietis veica pašnāvību ar robota palīdzību. Robota shēmu viņš bija atradis internetā un to pašrocīgi savācis.